Es esmu Gunta Frīdenberga
LV
Digitālā māksla ir mans radošās izpausmes veids. Man nav akadēmiskas mākslas izglītības, esmu studējusi medicīnu. Ikdienā esmu ārste un manā profesionālajā pasaulē dominē fakti, skaidrība un racionāli lēmumi. Taču līdzās šai pasaulei manī vienmēr ir dzīvojusi vēl cita — klusāka, trauslāka, intuitīvāka. Pasaule, kas jūt vairāk nekā analizē.
Fotomākslu esmu apguvusi pie viena no Latvijas dabas fotogrāfijas vecmeistariem — Māra Kundziņa. No viņa es iemācījos, ka skatīties nenozīmē redzēt, ka īstais attēls rodas brīdī, kad tu esi pilnībā klātesoša — gaismā, klusumā, dabas elpā. Dažkārt mūsu dzīvē ienāk spēcīgas personības, kas nemanāmi, bet neatgriezeniski maina skatījumu uz pasauli.
Redzot manus darbus, cilvēki bieži nodomā, ka tās ir gleznas, taču visu darbu pamatā ir manas fotogrāfijas, kuras ir apstrādātas ar dažādiem paņēmieniem, lai panāktu vēlamo efektu un noskaņu. Apstrādes process man ir radošs dialogs — starp redzēto un izjusto. Starp ārējo ainavu un iekšējo stāvokli. Tā ir telpa, kurā varu ļauties fantāzijas lidojumam un vienlaikus palik tļoti patiesa. Radot darbus, es atklāju kādu savu daļu, kas ikdienā nav saredzama, savu pasaules redzējumu— nevis tādu, kāda tā ir, bet tādu, kādu es to izjūtu.
Mana māksla ir aicinājums skatītājam — apstāties.
Ieklausīties sevī.
Un atļauties sajust vairāk, nekā ierasts.
Jo reizēm tieši sajūta ir patiesāka par faktu
ENG
My name is Gunta Frīdenberga
Digital art is where my inner world becomes visible.
Although my professional path led me to medicine My days are filled with science, responsibility, and precision. But somewhere between silence and light, there is another part of me — one that longs to feel, to dream, to transform what is seen into what is sensed.
My journey into photography began under the guidance of one of Latvia’s most distinguished masters of nature photography, Māris Kundziņš. Some encounters in life gently shift our perception; they teach us not only to look, but to truly see.
At first glance, my works may appear to be paintings. Yet each piece is born from a photography — a captured fragment of reality that is later transformed. Through digital processing, I allow the image to drift beyond documentation and into imagination.
In this process, I explore the subtle boundary between what is seen and what is felt. In each piece, I uncover something quiet and deeply personal — a part of myself that does not speak in words.
My art is my hidden language.
A bridge between science and soul.
Between what we see — and what we feel.
